Turpinot aktuālo tēmu par mobilo internetu, vēlos padalīties ar saviem iespaidiem. Šodien izmantoju iespēju izmēģināt LMT mobilo internetu – HSDPA datu pārraidi un veicu dažus amatiera ātruma mērījumus. Nepretendēju uz kādu korektu rezultātu, saprotot, ka „mājas apstākļos” četru stundu laikā nav iespējams objektīvi un korekti novērtēt datu pārraides ātrumu mobilajā tīklā, taču dažus secinājumus no šī testa tomēr izdarīju.

Vēsturē un teorija. LMT sāka piedāvāt saviem abonentiem izmantot HSDPA datu pārraidi 2006. gada augustā, kā alternatīvu jau ieguvušai popularitāti GPRS/EDGE (maks. 236 kbit/s) un UMTS (maks. 384 kbit/s) datu pārraidei. Lai izmantotu HSDPA datu pārraidi, kas LMT tīklā šobrīd teorētiski var sasniegt 3.6 Mbit/s lejuplādes virzienā ir nepieciešams atrasties LMT UMTS tīklā pārklājumā zonā, lietotāja rīcībā jābūt ierīcei, kas atbalsta HSDPA tehnoloģiju un būt LMT pieslēguma „iBirojs” abonentam (citu LMT pieslēgumu abonentiem HSDPA datu pārraide pagaidām nav pieejama). LMT HSDPA datu pārraide, kuru nodrošina vairāk kā 100 UMTS bāzes stacijas, šobrīd ir pieejama visās lielākajās Latvijas pilsētās.

Tests. Savu pētījumu veicu ar LMT piedāvāto USB modemu Huawei E220 (kuru pakalpojuma „Mazcenas mobilais” ietvaros iespējams iegādāties par pazemināto maksu, slēdzot līgumu uz noteikto laiku). Modems atbalsta HSDPA, UMTS, EDGE, GPRS, kā arī GSM datu pārraidi. Maksimālais ātrums – 3.6 Mbit/s. Huawei E220

Modemā ievietoju SIM karti, tad ļoti ātri un bez liekām aizšķēršanām uzinstalēju attiecīgu programmnodrošinājumu, kas nāca komplektā (Plug & play), un veicu parametru konfigurāciju (praktiski tikai ierakstot APN attiecīgajā laukā). Un pēc dažām sekundēm jau sērfoju internetā, izmantojot LMT mobilo internetu, nevis sava pastāvīgā ISP piedāvāto piekļuvi.

Jāatzīmē, ka programmā uzrādītājs „zonas stabiņš” sastāvēja tikai no 3 daļiņām (maks. 4, kas tiek nodrošināts darbojoties GSM tīklā, līdz ar to 3G tīkla pārklājums nebija pats optimālākais. Testu veicu Rīgas centrā, ~ 1000 metru attālumā no LMT administratīvas ēkas Ropažu ielas 6. Tas noteikti iespaidoja arī mērījumu rezultātus, jo datu pārraides ātrums UMTS tīklā ir būtiski atkarīgs no tīkla noslogojuma un signāla kvalitātes.

Rezultāti. Pašus mērījumus veicu ar plaši pazīstama web resursa palīdzību – net.apollo.lv, un programmu Netlimiter. Protams, priekš nopietniem mērījumiem šie rīki neder (jo principi pēc kādiem notiek mērīšana būtiski atšķiras un nav zināms tās uzbūves princips), taču tie dod pietiekamu priekšstatu par datu pārraides ātrumu, jo ir iespējams salīdzināt tos ar citu ISP ātrumiem.
Un daži cipari. Četru stundu laika manis izrēķinātais vidējais ātrums lejuplādes laikā bija 401 kbit/s. Minimālais ātrums – 220 kbit/s, bet maksimālais ātrums nepārsniedza 818 kbit/s. Kā ir redzams, līdz teorētiskam maksimumam (3.6 Mbit/s) vēl ir ļoti tālu. Skaidrs arī, ka datu pārraides ātrums pirmdien plkst. 11:00 Rīgas centrā būs krietni mazāks, nekā trešdienas vakarā plkst. 24:00 Rīgas nomalē.

Secinājumi. No vienas puses LMT piedāvāta HSDPA datu pārraide UMTS tīklā ir pietiekami kvalitatīva priekš „mobilā interneta”, bet pagaidām tīkla jaudas (pārklājums, ātrums, aparatūra) nav pietekošas, lai varētu pilnvērtīgi aizvietot, stabilu interneta platjoslas pieslēgumu, piemēram, DSL pieslēgumu vai kabeļtelevīzijas internetu ar ātrumu 2 Mbit/s. Taču neaizmirsīsim, ka vēl pāris gadus atpakaļ liela interneta lietotāju daļa izmantoja un bija apmierināta ar ātrumu 512 kbit/s, kuru pašlaik visai veiksmīgi nodrošina LMT ar savu mobilo internetu.

Pilnīgāka un precīzāka aina mums būtu pieejama, ja būtu veikts plašāks pētījums dažādās Rīgas (Latvijas) vietās un visā diennakts laikā (nakts, rīts, dienā, vakars).

Bet, pagaidām, visi laipni lūgti komentēt šo rakstu un dalīties pieredzē, saistībā ar mobila interneta izmantošanu. Interesanti būtu arī uzzināt Jūsu viedokli gan par LMT, gan citu operatoru (Tele2, Bite, Telekom Baltija) pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.