No š.g. 17. decembra Latvijas priekšapmaksas mobilo karšu tirgū kļuva par vienu spēlētāju… mazāk. Priekšapmaksas mobilo sakaru kartes Hallo! lietotāji faktiski kļuva par Amigo lietotājiem. Tiem būs pieejami visi Amigo lietotājiem pieejami pakalpojumi, tarifi un piedāvājumi.
Atgādināšu, ka zīmola īpašnieks SIA ZetCOM vairāk kā divus gadus atpakaļ (2005. gada 1. augusts) ieviesa jauno produktu – lēto mobilo sakaru karti, kas darbojas LMT tīklā un nodrošināja populārākos pamatpakalpojumus.
Hallo! kartes mērķauditorija bija „ne tik prasīgie” lietotāji, kurus apmierinātu tikai „klasiskie” pakalpojumi – zvanīšana un īsziņu saņemšana/nosūtīšana. Toreiz ZetCOM nācis klāja ar vairākiem jauninājumiem – jauno kredīta papildināšanas veidu (bez atjaunošanas kartes) un jauno Latvijas lietotājiem sarunas tarifikācijas principu (tarifikācijas solis – viena minūte).
ZetCOM skaidro šādas pārvērtības ar to, ka Hallo! lietotājus neapmierina esošs pakalpojumu klāsts un viņi vēlētos iegūt lielākas iespējas, ko sniedz Amigo. Saskaņā ar maniem novērojumiem ZetCOM aktīvi reklamēja jauno produktu pirmo gadu un jau pēc gada nerīkoja nekādas aktīvas kampaņas produkta popularizēšanai un Hallo! brendu neattīstīja.
Jāatzīmē, ka savulaik Tele2 operatīvi reaģēja uz konkurentu aktivitātēm un radīja savu šīs nišas produktu – „lēto” sarunu karti – Urā!, ar līdzīgu pamatpakalpojumu piedāvājumu un tarifiem. Taču arī Tele2 jau sen nerīko nekādas kampaņas un Urā! zīmolu nemaz neattīsta, kā arī aktīvi nepiesaista jaunus lietotājus, atšķirībā no galvenā “finasiāli ienesīga” produkta – „Zelta Zivtiņas”.
Varu izteikt pieņēmumu, ka „lēto” mobilo sarunu karšu projekts Latvijā ir izgāzies. Kāpēc? Kas neapmierināja un nepiesaistīja lielu lietotāju uzmanību – ierobežots pakalpojumu klāsts, tarifikācijas princips? Domājams, Latvijas operatori noteikti izdarījuši secinājumus, ka šis produkts uz dotu brīdi nav aktuāls lietotājiem un nav rentabls no biznesa viedokļa.
Šodien LMT savā mājas lapā publicēja informāciju par MK noteikumiem, kuri nosaka kārtību kādā veidā tiks veikta nelegāli atbloķēto un zagto mobilo telefonu bloķēšana no 2008. gada 1. janvāra.
Jāatzīmē, ka šis ir būtisks solis uz priekšu, kas ļaus mazināt mobilo tālruņu zādzību skaitu. Taču rodas jautājums – kāpēc šos noteikumus nepieņēma, piemēram 7 gadus atpakaļ, kad sākās mobilo telefonu bums un būtiski palielinājas mobilo sakaru popularītāte un izplatība. Visu šo laiku mobilo telefonu zādzības bija ienesīgs bizness noteiktai noziedznieku grupai, bet upuriem sagādāja apbēdinājumus, problēmas un finansiālos zaudējumus.
Jāatzīmē, ka LMT jau ilgus gadus uz iesnieguma pamata bloķē zagto aparātu (IMEI) darbību savā tīklā, to pašu dara arī Bite, savukārt, 2. lielākais operators Tele2 telefonus pēc IMEI koda nebloķē.
Ieteikums lietotājiem – pierakstīt tālruņa IMEI kodu savā arhīvā (datorā, blociņā, saglabājot pirkuma karti utt.), lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams aparātu bloķēt.
LR MK noteikumi lasāmi šeit, bet LMT sagatavota informācija par šo tēmu LMT mājas lapā.
Tā nu, sanāk, ka atkal kāda ziņa par Triatel. Šodien Triatel uzsāk jauna pakalpojuma Push to Talk testēšanu.
Šī tehnoloģija ļauj mobilo telefonu izmantot rācijas vietā, organizējot operatīvos sakarus ar vienu abonentu vai abonentu grupu. Funkcija var būt noderīga nelielās un vidējās kompānijās, lai darbinieki varētu sazināties savā starpā. Lai izmantotu pakalpojumu, mobilo sakaru operatoram ir jāuztur šī tehnoloģija. Atšķirībā no rācijām, ierīču darbības rādiuss ir visaptverošs operatora tīkls, kura bāzes stacijas uztur šādu funkcionalitāti.
Uzņēmuma pārstāvji sagaida lielāko pieprasījumu pēc pakalpojuma no dažādiem dienestiem – ātrās palīdzības, ugunsdzēsības dienestiem, kā arī ērti to būs izmantot strādniekiem celtniecības objektos, tālsatiksmes maršrutos, loģistikā un daudzās citās jomās.
Interesanti, ka pirmais operators, kas plāno piedāvāt šādu pakalpojumu ir tieši CDMA operators, nevis GSM (LMT, Tele2 vai Bite). Tehnoloģija jau labi zināma vairākus gadus un ir ieviesta dažādu modeļu un ražotāju aparātos.
Savulaik, LMT atturīgi komentēja Push-to-Talk ieviešanu savā tīklā, to skaidrojot ar to, ka dažādi mobilo tālruņu (un citas aparatūras) ražotāji attīsta šo tehnoloģiju patstāvīgi, tādējadi nebija vienota standarta, kas radītu problēmas vai neiespējamību izmantot pakalpojumu noteiktam abonentu lokam.
Interesanti, vai Triatel aktivitātes piesaistīs parējo operatoru uzmanību šī pakalpojumu attīstībai?
