No 30. augusta LMT klientiem ir pieejama HSDPA datu pārraide, kas palielina datu lejupielādes ātrumu LMT UMTS tīklā līdz pat 3,6 megabitiem sekundē. Preses konferences laikā veikto paraugdemostrējumu laikā bija novērojams, ka vidējais lejupielādes ātrums ir no 1 līdz 2 megabitiem.

Pagaidām šis pakalpojums ir pieejams tikai Rīgā un Rīgas reģionā, pārējā Latvijas teritorijā šis pakalpojums varētu būt pieejams nākamgad.

Pagaidām HSDPA tehnoloģiju var novērtēt, izmantojot iBiroja pieslēgumu un atsevišķa maksa par tās izmantošanu nav jāmaksā.

Vakar sežot kopā ar draugiem un kūpinot pīpi tika izpīpēts lūk šāds jautājums un sapnis vienlaicīgi: Cik izmaksātu viena vareni jaudīga bezvadu interneta raidītāja izvietošana uz valstij piederošā televiīzijas torņa ar domu, ka Rīgas iedzīvotājiem internets ir par brīvu.

Zinu, zinu.. teiksiet, ka esmu ķerts un ka tas nav iespējams, bet ja nu šāda iespēja būtu? Vai tas maksātu miliojonu? Māzāk? Varbūt var vienkārši noorganizēt labdarības akciju, kurā vismaz 100 000 rīdzinieku ziedotu piemēram 5 Ls un raidītājs varbūt jau būtu rokā? Vienreizēja investīcija, daudzreizējs ieguvums. Nekāda lielā matemātika te nav.

Ok, ja ne tāda antena, tad vismaz varētu sapirkties rīktīgi daudz rūterus un vienkārši tos nenoslēgt – lai ir open-access. (Kādā no nākamajiem rakstiem pastāstīšu, kā nokonfigurēt savu rūteri, lai tas vilktu līdz 100m attālumā un nodrošinātu tikpat stipru signālu. Šādā veidā visi tavi kaimiņi un tu pats varētu samesties uz visjaudīgāko interneta pieslēgumu un finālā tāpat lietotu internetu par salīdzinoši zemu maksu.)

Reiz man arī bija tāds keisiņš, ka saņēmu diezgan palielu rēķinu no LMT un īsti nebija laika aiziet līdz kādam abonentu apkalpošas centram, lai par MAKSU saņemtu savu sarunu izdruku un pārliecinātos. (Tele2, cik man zinām, šo visu parasti bez maksas iekļauj rēķinā un caur epay vēl nosūta ērti lietojamu un saglabājamu pdf failu. )
Tā arī neaizgāju, noslēdza man telefonu pavisam – pat ienākošos noslēdza un tā man nācās zvanīt uz LMT un skaidroties. Jūs neticēsiet, bet saņēmu šādu te atbildi no LMT operatoriem: “Mums ir 800 000 klientu un mums nav laika ķēpāties ar visiem klientiem, kur nu vēl brīdināt.”
To saucam par labu klientu servisu 4 vai 5 atlaižu līmenī, uzticami maksājot rēķinus ~kādus 7us gadus. Tas ir “piemērs”, kā ir jāuzvedas operatoram, lai izturētu jau tā augošo konkurenci. Nu ko – vajadzēs laikam saskaitīt, kā iespējas mainīt operatoru un saglabāt savu nummuru ir ietekmējušas operatoru klientu skaitu.

Par to tad kādā no nākošajiem rakstiem.

p.s. varbūt kāds jau zina, kādi ir šie cipari. var arī neoficālos.

Brīdis, kad ar likumu stājās spēkā telefonu numuru īpašnieku iespējas mainīt operatorus, vieni noteikti ieguva, citi zaudēja. Kuri operatori no šīs maiņas ieguva visvairāk – vajadzētu saskaitīt. Vieni droši vien pārgāja no TELE2 uz LMT, citi no LMT uz TELE2. Kāda ir patiesā statistika – vēl mēģinam noskaidrot. Varbūt kāds jau zin konkretus, oficiālus vai pusoficiālus ciparus. Mums visiem vien zināms, ka TELE2 ar pamatīgu kampaņu atzīmēja savu 1 000 000 klientu. Ja tā ir patiesība, tad par tirgus līderi varētu uzskatīt TELE2.

Rīt būs preses konference jaunam mobilo sakaru operatoram Latvijas tirgū – TELEDEMA Latvija, kas līdz šim jau 3 gadus veiksmīgi darbojies Lietuvā. Līdzīgi kā Amigo, Urā!, TeleDEMA arī būs virtuāl operators, kurš izmantos citu operatoru tīklu – šajā gadījumā – BITE Latvija, kuri paši saka, ka nu pārklāt 87% Latvijas teritorijas. Nu ko – laiks rādīs, cik veiksmīgi darbosies šis operators. Prieks par to, ka konkurence palielinās, kā rezultātā esam ieguvēju mēs visi – šo sakaru gala patērētāji.

Daudzus gadus Latvijā bija iespēja izmantot tikai viena mobilo sakaru operatora pakalpojumus. Šis monopolstāvoklis noteica arī augsto cenu līmeni. Tagad līdzās “Latvijas Mobilais Telefons” varam izvēlēties gan “TELE2″, gan arī “Bite Latvija” tīkla piedāvātos mobilos sakarus un līdz ar to – sarunāties, maksājot mazāk.

Sestdien biju laukos pie pašas Lietuvas robežas un telefons pīkst vienā pikstēšanā, jo visi operatori sūta savus piedāvājumus – respektīvi, lai izmantoju viņu tīklu savām sarunām. LMT, protams, arī bija tik pieklājīgs, ka painformējam, cik tad īsti dārgi viņi ir.

Un te lūk sms saturs:

“LMT piedavā: jūties Lietuvā kā mājās! Izvēlies OMNITEL tīklu un saņem ienākošos zvanus bez maksas!”.

Pie sevis nodomāju – tad nu gan piedāvājums. Laikam jājūtas laimīgam :) .

Uzreiz nākošā īsziņa:

“Sarunas uz Latviju: pamata/taupības tarifs Ls: Tele2 0,42/0,42, BITE 0,88/0,88, OMNITEL 0,52/0,52″.

Spriediet paši. Sajūtas jau tādas, ka zvanu no satelīttelefona – pēc cenu līmeņa spriežot. Manuprāt būtu pēdējais laiks operatoriem un valstsvīriem Baltijas valstīs sarosīties un vienoties par kaut kādu tarifus nepaaugstinošu politiku, bet nav taču izdevīgi, vai ne? Ja šo lasa kāds strādājošais augstākminētajā kompānijā, tad lūgtum komentēt šo situāciju. Paldies!!!

Māris Pazars, SIA Interaktīvo Tehnoloģiju Grupa valdes priekšsēdētājs.

Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz Latvijā bāzēto surogātpasta (žargonā – spama) sūtītāju problēmu un pastāvošajiem līdzekļiem cīņai ar šādiem kaitniekiem, kas traucē uzņēmumu un privātpersonu ikdienas darbu.

Lai arī Latvijā vietējā surogātpasta jeb aizliegtu komerciālu paziņojumu izsūtīšana nav sasniegusi tādus apmērus kā, piemēram, ASV vai Krievijā, tā joprojām spēj nokaitināt daudzus e-pasta lietotājus. Piedāvājumi apmeklēt ugunsdrošības kursus, doties eksotiskā ceļojumā vai vēl interesantāk – izmantot tieši tādus pakalpojumus, kādus sniedz pats surogātpasta saņēmējs, ir tikai daži no atjautīgo Latvijas uzņēmēju Interneta mārketinga piemēriem. Pie kam nereti šo darboņu spēja uzmākties ar savu reklāmu ir salīdzināma ar Austrumu tirgotāju neatlaidīgo dīkšanu, vairākkārtīgi piedāvājot konkrētajā gadījumā pircējam nemaz neinteresējošu preci.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenajā muitas pārvaldē (GMP) ir izveidota jauna struktūrvienība – E-muitas daļa, kuras galvenais uzdevums ir ieviest Latvijas muitas dienestā vairākas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas nodrošinās elektronisku datu apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) valstu muitas un citu institūciju informācijas sistēmām un komersantiem.

Es personīgi mēdzu šad tad papildināt savu Skype kredītu vienkārši tāpēc, lai varētu pazvanīt saviem draugiem un paziņām ASV, Kanādā, Austrālijā, arī Anglijā un Īrijā, jo tā sanāk letāk. Nieka 0,017EUR par sarunas minūti – tas ir neiedomājami lēti. Jā, arī esmu iegādājies Skype piedāvātos nummurus ASV, Igaunijā, Anglijā – lai arī mani draugi mani var sazvanīt pa lēto – no sava mobilā uz manu Skype. Arī sanāk ļoti lēti. Ja ir nepieciešamība, tad pāradresēju savu Skype uz savu mobilo un vairs nesanāk tik lēti. Un tieši šī jautājuma sakarā mani nomoka jautājums – kas kavē Skype nummuru ieviešanu Latvijā? Iespējams, ka kādam tas nav īsti izdevīgi. Nezinu. Varbūt kāds var pateikt priekšā?

Pirms pāris dienām sarunāju interviju ar Skype mārktinga vadītāju Baltijas valstīs Andrus Purdi – uzjautāšu šo jautājumu arī viņam un iespejams taps vairāk skaidrs. Tā kā gaidam atbildes audio ierakstā (saruna tiks ierakstīta – ar Skype, protams :) un būtu ļoti interesanti, ja kāds zinošāks par mani varētu pastāstīt ko vairāk par Latvijas līdzšinējo politiku VoIP sakaru attīstības iespējām un šķēršļiem.